Velotriāls, vienkāršoti sakot, ir šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu. Velotriāla braukšanā tāpat kā riteņbraukšanas disciplīnās ir liela daudzveidība. Sacensību (klasiskais) triāls ir tikai viena daļa. Pēc aptuvenām aplēsēm sacensībās braucoši velotriālisti sastāda mazāk kā pusi no velotriālu braucošajiem. Tie, kas nebaruc sacensībās, ar velotriālu nodarbojas dažādu iemeslu dēļ – lai uzlabotu savas fiziskās spējas, lai saturīgi pavadītu laiku ar draugiem, lai rastu sev interesantu nodarbošanos. Protams, ka sacensības velotriālā nav galvenais, jo ir vēl daudz citu lietu, ko tas dod.
Triāls ielās (street trial)
Pilsētvide ir piemērotākā brīvā laika pavadīšanas forma mūsdienās. Tu dzīvo ielās un, ja tev turpat ir iespējams nodarboties ar savu hobiju vai ļoti nopietno aizraušanos, tad tas ir ērti. Tā ir neformālāka vide, turklāt, netiek uzstādīti noteikumi kā braukt. Liela daļa braucēju vairāk pievēršas ielu triālam, jo tas nozīmē vairāk brīvības. Sacensības var nesaistīt vai pat būt pilnībā nesaistošas vairāku iemeslu dēļ. Daļai nepatīk sacensību spriedze, daļai iegūtās vietas pilnībā neinteresē, daļai sacensību braukšana vienkārši var nepadoties, jo atšķirībā no ielas braukšanas, vajadzīga lielāka izturība un psiholoģiskā noturība. Tāpat ir grūti, ka tu neredzi, ar ko cīnies. Pats sev esi lielākais pretinieks, jo jācenšas labāk braukt, neredzot kā veicās konkurentiem.
Unikāls ir Interneta video varonis – velotriālists Danijs Makaskils, kurš darbojas uz 2009. gada aprīlī filmētajā video. Danijs triālu pasniedz jaunā un parastam Interneta lietotājam ļoti saistošā veidā. Pāris dienu laikā pēc publicēšanas video noskatījās vairāki miljoni cilvēku. Uz 2010. gada sākumu skatījumu skaits pārsniedz 14 miljonus. Jāatzīmē, ka braukšanas ziņā šis puisis vieno kopā triālu ar BMX elementiem. Danijs ir lielisks ielu braucējs, bet viņš atzīst, ka sacensībās viņam “neiet” un tādēļ ar tām neaizraujās.
Sacensības
Sacensību būtība ir, savstarpēji sacenšoties, noskaidrot labāko. Velotriālā sacensības sākotnēji bija tikai sekciju veikšana, pēc iespējas mazāk kļūdoties. Par šo disciplīnu seko apraksts tālāk tekstā.
Bez klasiskā triāla ar laiku tika veidotas sacensības skatītājiem saistošākā formā. Tādas ir paralēlā šķēršļu braukšana (speedtrial) un sacensības – šovi.
paralēlajā šķēršļu braukšanā, kā jau nosaukums saka priekšā, braucēji sacenšas, braucot pa vienādām šķēršļu joslām. Skatītājiem viss notiek acu priekšā un skaidri ir saprotams, ka uzvarētājs ir ātrākais no braucējiem. Ja attiecīgi tiek sagatavota trase, tad iespējams pieaicināt ne tikai triāla braucējus.
Sigulda freestyle speedrace 30.05.2009. Foto: zali_zaljais 2009
Otrs skatītājus lieliski izklaidējošais sacensību veids ir sacensības – šovi. Braucējiem ir sagatavots laukums ar dažādiem šķēršļiem. Ierobežotā laika posmā braucējam jārāda pēc iespējas labāks un atbilstoši noteikumiem pilnīgāks sniegums. Uzvar braucējs, kurš saņem labāko vērtējumu no tiesnešiem.
Olympia Riga Grand Prix 2008. 16.08.2008. Foto: karters.lv 2009
Klasiskās triāla sacensības
Sporta veida, kura nosaukums ir triāls, nosaukuma izcelsme ir cieši saistīta ar šī sporta būtību. Nosaukums ir radies no angļu valodas vārda trial, kurš nozīmē mēģinājums, pārbaudījums. Velotriāla definīcija skan: “Velotriāls ir individuāls sporta veids, kurš ietver braukšanu ar speciālu velosipēdu, un sportistam ir jābrauc vai jāmanevrē pa speciāli veidotām sekcijām. Mērķis ir šīs sekcijas pārvarēt pēc iespējas mazā laikā un ar iespējami mazu ķermeņa saskari ar zemi – saņemot pēc iespējas mazāk soda punktus.” Sacensībās uzvar sportists, kurš saņem vismazāk soda punktus.
Triāla sekcija profesionāļa izpildījumā
Triāls kā sporta veids ir izplatīts starp vairāku veidu tehnisko braukšanas līdzekļu cienītājiem. Kā sporta veidu, kur jāveic trase ar iespējami maz kļūdām, triālu tiek izpildīts ar velosipēdiem, motocikliem un arī ar automobiļiem. Latvijā triāla vēsturē pirmkārt ir jāmin, ka tā ir saistīta ar mototriālu. Tas ir tieši tāpat kā pasaulē, ka vispirms radās mototriāls un tikai pēc tam pakāpeniski attīstījās velotriāls. Jābilst, ka tikai pēc velo un moto triāla radās auto triāls. Un pēc visiem šiem trijiem radās pārtikas uzņēmums, kurš patīkami pārsteidz ar rūpēm par triālu un savu apņemšanos šā sporta reklamēšanā.
Mototriāla pirmsākumi Latvijā saistās ar moto tūrismu (20. gs. sešdesmito gadu beigas, septiņdesmito gadu sākums). Septiņdesmito gadu vidū Latvijā tika organizētas auto-moto turiādes uz dažādām PSRS vietām. Turiādēs Karpatos, Karēlijā vai Krimā ar motocikliem piedalījās arī moto tūristi no Ugāles. Lai piedalītos šādos un vēl grūtākos braucienos kalnos bija nepieciešams paaugstināt motocikla vadīšanas meistarību. Šādu iespēju deva piedalīšanās triāla sacensībās.
Kad 1985. gadā notika pirmais Latvijas PSR čempionāts mototriālā, tad galvenie pretendenti uz medaļām bija aktīvie moto tūristi ar saviem “Jawa” vai “CZ” markas motocikliem. Turpmākā laikā pakāpeniski ielas motociklus nomainīja speciāli veidoti motocikli triālam. Triāla noteikumi PSRS laika sacensībās tika pielīdzināti pasaules praksei, tikai dažus gadus krasas izmaiņas ieviesa Maskavas pārstāvji. Latvijas triālisti kā šī sporta veida aizsācēji bijušajā PSRS teritorijā, visos valsts čempionātos parasti aizņēma goda pjedestāla lielāko daļu.
Astoņdesmitajos gados, iespaidojoties no čehoslovāku tehniskajiem žurnāliem, kur reizēm parādās informācija par triālu ar velosipēdiem, arī Latvijā rodas aktīvisti, kas būvē triāla velosipēdus un mēģina apgūt šo sporta veidu. Pirmās oficiālās velotriāla sacensības norisinās 1988. gada 8. janvārī Rīgā pie republikas Agrorūpnieciskās komitejas augstceltnes, kuras rīkoja Rīgas Tehnisko sporta veidu klubs. G. Ķīsis laikrakstā “Sports” 1988. gada 10. janvārī par šo notikumu raksta: “Triālam atvēlēto 400 m2 laukumu Daugavmalā apjoza prāvs jo prāvs ziņkārīgo un zinātkāro pulks, jo gribējās taču redzēt kā zēni ar riteņiem brauc pa horizontālajām kāpnēm, kā tiek pāri riepu kaudzei un muciņai, kā forsē tramplīnu un tam sekojošo labirintu, kā iemācījušies braukt uz aizmugurējā riteņa, kā veicas lēnbraukšanā utt. ….”. Par velotriāla centru izveidojās Ugāle, kur Uldis Skudra blakus mototriāla nodarbībām organizēja ciema jaunatnei triāla treniņus velotriālā. Tiek rīkotas sacensības, sacensību maratoni un Latvijas čempionāti, tiek aicināti arī BMX braucēji un citi aizrautīgi velobraucēji. Notiek aktīva triāla dzīve. Labākos rezultātus uzrāda tieši Ugāles velotriāla braucēji.
20. gs. gadsimta astoņdesmito gadu beigās Latvijas teritorijā bieži risinās velotriāla sacensības – “Velo triāla maratons” 1989. gada ziemā 13 posmos Ugālē, Tērvetē, Jelgavā; velotriāla sacensību seriāls “UGĀLNIEKS” astoņos posmos 1990. gadā Ugāles vidusskolas sporta manēžā un Puzē.
1991. gada pavasarī Ugāles komanda kā vienīgie Latvijas pārstāvji devās uz PSRS čempionātu velotriālā Krievijas pilsētā Vladimirā. Šajās sacensībās tika izcīnīta iespēja vasarā startēt pasaules čempionāta vienā no posmiem Čehijā. Šajās meistarsacīkstēs Kristaps Skudra savā vecuma grupā izcīna 9. vietu. Sākot ar 1992. gadu triāla kustība Ugālē un arī visā Latvijā uz laiku apstājas, un nopietna rosība nenotiek. Politiskā situācija valstī ietekmē arī sporta attīstību, jaunajā iekārtā un pārmaiņu laikos treneri un sportisti meklē darba un iztikas iespējas, jo tikai sportošana to nenodrošina. Nodarboties ar velotriālu, kurš tik tikko bija sācis attīstīties un kuram vēl nebija izveidojušās spēcīgas tradīcijas, sarežģītajos apstākļos kļuva smagi. Reizē ar triālu Latvijas teritorijā 20. gadsimta astoņdesmito gadu nogalē sāk izplatīties arī velosporta veids ar nosaukumu BMX, kurš gūst lielāku popularitāti. Sporta veida mērķauditorija sakrita ar triāla mērķauditoriju un tādēļ vēl vairā triāla attīstība tika kavēta. Iestājas četru gadu klusuma periods Latvijas triālā.
(Astoņdesmitajos BMX-eriem un triālistiem bija kopīgas sacensības, kurās piedalījās daudzi labi sportisti.) Par velotriāla atdzimšanu var uzskatīt 1995. gadu, kad jaunie velotriāla interesenti no Rīgas Ugālē satiekas ar triālu pametušajiem ugālniekiem – pieredzējušo triāla treneri Uldi Skudru un viņa dēlu Kristapu. Atsākas privāti treniņi, tiek pirkti jauni velo triāla velosipēdi un aģitēti jauni braucēji kā Ugālē tā arī visā Latvijā.
Pēc velotriāla atdzimšanas Latvijā pirmās sacensības kopā ar mototriālistiem risinājās 1997. gada pavasarī Rīgā, Purvciemā. Mototriāls līdzīgi kā velotriāls šajā laikā atdzima pēc ilgāku gadu pārtraukuma. No 1997. gada Latvijas velotriāla pārstāvji ar labām sekmēm piedalās starptautiskās sacensībās – pasaules čempionāta posmi, Eiropas čempionāts vai vienkārši starptautiskas sacensības. No 1998. gada Ugālē vasarās regulāri norisinās velotriāla sacensības un, sākot ar 2002. gadu, tiek rīkots arī Latvijas čempionāta posms sadarbībā Latvijas Motosporta federāciju.
Pēc velotriāla atdzimšanas Latvijā līdz 2000. gada nogalei triāla kā sporta popularitātes celšana notiek ar dažu cilvēku atsevišķiem centieniem, kas nedod vēlamo rezultātu. 2000. gadā Ugālē, apvienojoties velotriāla entuzisastiem un domubiedriem, tiek dibināta sporta sabiedriskā organizācija Triāla klubs “Karters”. Uz brīvprātības principiem balstītā organizācija tiek veidota, jo ir nepieciešamība popularizēt sportu, meklēt līdzekļus sportistu atbalstam, rīkot sacensības un veikt citas darbības, kuras, darot apvienojoties, iespējams sasniegt labākus darbības rezultātus.
Nākotnes perspektīvas
Velotriālam perspektīvas ir. Latvijā tas turpinās virzīties uz priekšu un kļūt populārāks, ja vien būs cilvēki, kas to virza un, kam tas interesē.
Pasaulē arī triāls izplatās. Notiek arvien vairāk sacensības un arvien braucēji izmēģina savus spēkus. Tomēr, lai pasaules labāko braucēju TOP 20 varētu būt profesionāļi un ar to pelnīt naudu, vajadzīga lielāka masveidība tautas masās. Jo lielāka triāla industrija ar tur apgrozītu naudu, jo lielākas izredzes profesionāliem tikt atalgotiem.
Triāla priekšrocība ir, ka sacensību norisi var veikt pie cilvēkiem – pilsētas centrā, pludmalē utt. Nākotnē tas lieliski var noderēt.